Latvijas darba tiesības 2026: kas jau ir spēkā un kas vēl tiek lemts Saeimā

Uz Mary galda šonedēļ ir divas lietas. Viena — grāmatvedības atgādinājums, ka janvārī mainījusies minimālā alga un daži līgumi vairs neatbilst likumam. Otra — kolēģa pārsūtīta ziņa par "jauno Darba likumu", kas it kā maina visu virsstundu apmaksu. Pirmā ir jārisina šonedēļ. Otrā — vēl nav likums. Sajaukt šīs divas lietas ir dārgi abos virzienos: ignorēt reālu izmaiņu nozīmē līgumus, kas neatbilst likumam jau tagad; sākt pārbūvēt procesus likumprojektam, kas vēl var mainīties vai netikt pieņemts vispār, nozīmē tērēt laiku uz neko.

Šis raksts sakārto abas kaudzes: kas Latvijas darba tiesībās 2026. gadā jau ir spēkā un jādara tagad, un kas joprojām ir Saeimas komisijā un jāseko līdzi, nevis jāievieš.

Kas jau ir spēkā 2026. gadā

Minimālā alga: 780 eiro

No 2026. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 780 eiro bruto — par 40 eiro vairāk nekā 2025. gadā (740 eiro). Šis pieaugums attiecas uz visiem darba līgumiem, arī uz jau noslēgtajiem: ja kādā līgumā alga joprojām norādīta zemāka par jauno minimumu, līgums formāli neatbilst likumam un ir jāgroza.

Praksē tas nozīmē vienu konkrētu uzdevumu: pārskatīt visus aktīvos darba līgumus, atrast tos, kur alga tuvu vecajam minimumam, un noformēt grozījumu. Ja darbinieku ir viens vai divi, to var izdarīt manuāli. Ja runa ir par desmitiem līgumu — piemēram, mazumtirdzniecībā vai ražošanā, kur daudziem darbiniekiem ir tuvu minimālajai algai —, ērtāk ir sagatavot vienu grozījuma veidni un nosūtīt parakstīšanai vairākiem darbiniekiem vienlaikus, nevis rediģēt katru līgumu atsevišķi.

Rakstiska forma darba laika grozījumiem

Otra izmaiņa ir mazāk pamanāma, bet praktiski svarīgāka ikdienā: nolīgtā darba laika izmaiņas tagad jānoformē rakstveidā kā grozījumi darba līgumā. Ja maināt darbinieka darba laiku — piemēram, no pilnas slodzes uz nepilnu, vai otrādi, vai maināt summētā darba laika periodu —, mutiska vienošanās vai grafika maiņa e-pastā bez formālas piekrišanas vairs nav pietiekama.

Šis noteikums pēc būtības ir līdzīgs principam, kas jau agrāk ieviests Igaunijā elastīgā darba laika kontekstā: ja darba attiecību nosacījums maina darbinieka faktisko slodzi vai atalgojumu, tam jābūt dokumentētam un abu pušu apstiprinātam — nevis balstītam uz "mēs par to runājām" pēc mēnešiem, kad rodas strīds.

Kas VĒL NAV likums — Saeimas grozījumu pakete

Vasarā plašu rezonansi izraisījusi cita tēma: Saeimā virzās liela Darba likuma grozījumu pakete, kas skar virsstundu un svētku dienu apmaksu, dīkstāvi, algas kavējumus un koplīgumus. Valdība un Saeima šos grozījumus konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā, taču šī raksta tapšanas brīdī tie joprojām atrodas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā — nav izgājuši otro un trešo lasījumu, un līdz ar to nav spēkā esošs likums.

Zemāk esošais nav rīcības plāns — tas ir saraksts, kam sekot līdzi, pirms sākat mainīt algu politiku vai iekšējos noteikumus.

Virsstundu un svētku dienu apmaksas restrukturizācija. Projekts paredz minimālo virsstundu piemaksu 50%, darbam brīvdienās — 75%, darbam svētkos — 100%. Pretrunīgākais punkts: koplīgumā puses varētu vienoties par zemāku virsstundu piemaksu (bet ne mazāku par 50%), ja vienlaikus uzņēmuma vai nozares minimālā alga tiek celta vismaz par 50%. Arodbiedrību apvienība LBAS šim mehānismam iebilst, argumentējot, ka praksē tas var nozīmēt zemāku faktisko piemaksu daudziem darbiniekiem. Iznākums otrajā/trešajā lasījumā nav skaidrs.

Dīkstāves apmaksa. Ja dīkstāve (piemēram, izejvielu trūkuma vai pasūtījumu krituma dēļ) turpinās ilgāk par piecām darba dienām, darba devējs varētu samazināt apmaksu līdz 70% no vidējās izpeļņas. Ja dīkstāve turpinās ilgāk par četrām nedēļām, darbiniekam būtu tiesības uzteikt līgumu bez uzteikuma termiņa.

Algas kavējuma sekas. Ja darba devējs kavē algas izmaksu vairāk par divām nedēļām pēc noteiktā termiņa, darbiniekam būtu tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu — bez parastā uzteikuma perioda.

Koplīgumu "zombija" problēma. Šobrīd koplīgums var palikt spēkā arī pēc tā termiņa beigām, ja puses nav skaidri vienojušās par pretējo — kas praksē noved pie novecojušiem noteikumiem, kurus neviena puse aktīvi negrib, bet arī neviens neizbeidz. Projekts ļautu jebkurai pusei vienpusēji atkāpties, ja divu gadu laikā pēc koplīguma termiņa beigām nav noslēgts jauns.

Garāka darba diena, īsāka darba nedēļa. Pašreiz darba dienu var pagarināt par vienu stundu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Projekts pieļautu pagarinājumu līdz divām stundām — kas praktiski atvērtu ceļu četru dienu darba nedēļas modeļiem bez kopējās slodzes samazināšanas.

Aizsardzība vecākiem ar smagi slimu bērnu. Darba devējs nevarētu izbeigt darba attiecības ilgstošas darbnespējas dēļ, ja tā saistīta ar smagi slima bērna (līdz 18 gadu vecumam) aprūpi un to apstiprinājusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Kā rīkoties, kamēr statuss nav skaidrs

Divi praktiski ieteikumi, kas darbojas neatkarīgi no tā, kad (un vai) grozījumu pakete tiks pieņemta:

• Nesāciet mainīt algu vai virsstundu politiku uz likumprojekta pamata. Ja jūsu koplīgumā vai iekšējos noteikumos jau tagad tiek plānotas izmaiņas, balstiet tās uz spēkā esošo Darba likumu, ne uz to, ko sagaidāt no otrā lasījuma.
• Pārbaudiet statusu regulāri, nevis vienreiz. Likumprojekti Saeimā var mēnešiem palikt komisijas stadijā un tad negaidīti tikt pieņemti īsā laikā. Saeimas mājaslapas likumprojektu sadaļa un Labklājības ministrijas paziņojumi ir uzticamākie avoti — precīzāki par ziņu virsrakstiem.

Savukārt tas, kas jau ir spēkā — minimālā alga un rakstiskā forma darba laika grozījumiem —, prasa rīcību tagad, nevis vēlāk.

Kā to organizēt praktiski

Abiem "jau spēkā" punktiem ir kopīga iezīme: tie prasa dokumentētu, parakstītu grozījumu darba līgumā, nevis tikai iekšēju piezīmi grāmatvedībā. Alga jāatspoguļo līgumā; darba laika izmaiņas jānoformē rakstveidā ar darbinieka apstiprinājumu.

Ja tas jādara vienam darbiniekam, pietiek ar vienu e-pastu un parakstu. Ja jāatjauno desmitiem līgumu — piemēram, visiem darbiniekiem, kuru alga bija tuvu vecajam minimumam —, manuāls process kļūst par risku pašu par sevi: viens aizmirsts līgums nozīmē vienu darbinieku, kas formāli strādā pretrunā ar likumu.

Agrello ļauj sagatavot vienu darba līguma grozījuma veidni ar mainīgajiem laukiem (vārds, jaunā alga vai darba laiks, datums) un nosūtīt to parakstīšanai vairākiem darbiniekiem vienlaikus. Katrs darbinieks paraksta ar eParaksts mobile, Smart-ID vai ID karti, un parakstītais grozījums automātiski nonāk arhīvā ar pilnu parakstīšanas vēsturi (audit trail) — kas noder arī tad, ja Valsts darba inspekcija vēlāk pieprasa pierādījumu, ka izmaiņa bija dokumentēta un abpusēji apstiprināta, nevis tikai mutiski pieminēta.

Kopsavilkums

Latvijas darba tiesībās 2026. gadā ir divas atšķirīgas realitātes. Viena — minimālās algas pieaugums līdz 780 eiro un jaunā rakstiskās formas prasība darba laika grozījumiem — jau ir likums, un līgumi jāatjauno tagad. Otra — plašā Saeimas grozījumu pakete par virsstundām, dīkstāvi, algas kavējumiem un koplīgumiem — joprojām ir projekts komisijas stadijā, un tai jāseko līdzi, nevis jāreaģē uz to, pirms tā ir pieņemta. Skaidra robeža starp abām palīdz izvairīties gan no likuma pārkāpuma nezināšanas dēļ, gan no laika tērēšanas uz izmaiņām, kas vēl var nemaz nenotikt.

Ja vēlaties sākt ar līgumu atjaunošanu jau tagad, reģistrējieties Agrello un sagatavojiet grozījuma veidni desmit minūtēs.