Pārrobežu attālinātais darbs 2026: ko tas nozīmē Latvijas darba devējam

Viens no jūsu labākajiem izstrādātājiem pārceļas uz Vāciju, sekojot partnerim. Viņš vēlas turpināt strādāt pie jums, tikai no Berlīnes. Jūs piekrītat — attālinātais darbs tāpat ir ikdiena. Bet pēc sešiem mēnešiem no Vācijas nodokļu iestādes pienāk jautājums: kāpēc šī darbinieka sociālais nodoklis nav samaksāts Vācijā, ja viņš fiziski strādā tur?

2026. gadā šis scenārijs skar arvien vairāk Latvijas darba devēju. Un, iespējams, esat dzirdējuši, ka Igaunija nupat kaut ko atrisinājusi attālinātā darba jautājumā. Pirms pieņemat, ka tas pats attiecas uz jums, ir vērts saprast vienu būtisku detaļu.

Kas mainījās 2026. gada 1. februārī — un kas Latvijā ne

2026. gada 1. februārī Igaunija pievienojās ES pārrobežu attālinātā darba ietvara līgumam un kļuva par tā 23. parakstītāju. (Beļģija kā līguma depozitārijs uztur līguma tekstu un aktuālu parakstītājvalstu sarakstu — tur var pārbaudīt, vai konkrēta valsts ir pievienojusies.) Tas ir daudzpusējs līgums, kas regulē vienu konkrētu jautājumu: kuras valsts sociālā apdrošināšana attiecas uz darbinieku, kurš strādā attālināti no vienas valsts darba devējam citā valstī.

Lai saprastu, ko līgums maina, jāzina noklusējuma noteikums. Saskaņā ar ES sociālās apdrošināšanas koordinācijas regulu (Regula 883/2004) darbinieka sociālā apdrošināšana pāriet uz viņa dzīvesvietas valsti, ja viņš tur strādā "būtisku daļu" laika — un būtiska daļa nozīmē 25% vai vairāk no darba laika. Ietvara līgums šo slieksni paaugstina: posmā 25–49,99% pārrobežu attālinātais darbinieks var izvēlēties palikt darba devēja valsts sociālajā apdrošināšanā. Vienkārši sakot — līdz 49% attālinātā darba no dzīvesvietas valsts, un sociālais nodoklis joprojām plūst uz darba devēja valsti.

Bet šeit ir galvenā nianse Latvijas darba devējam: ietvaru var izmantot tikai tad, ja abas valstis to ir parakstījušas — gan darbinieka dzīvesvietas valsts, gan darba devēja valsts. Un Latvija (tāpat kā Lietuva) šim līgumam NAV pievienojusies.

Tāpēc jaunais 49% slieksnis uz Latvijas darba devēju neattiecas. Jums joprojām spēkā ir vecais noteikums: ja darbinieks strādā savā dzīvesvietas valstī 25% vai vairāk, sociālā apdrošināšana pāriet uz turieni.

Svarīgi noturēt skaidru tvērumu. Ietvara līgums attiecas tikai uz sociālo apdrošināšanu — to, kur tiek maksātas sociālās iemaksas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un darba tiesības (atvaļinājums, uzteikums, minimālie nosacījumi) seko atsevišķiem noteikumiem un ar šo līgumu nemainās. Šis raksts ir tikai par sociālo apdrošināšanu.

Ko tas praktiski nozīmē Latvijas darba devējam

Pretēji tam, ko varētu domāt pēc Igaunijas ziņas, attālinātais darbs no citas valsts Latvijas darba devējam paliek stingrāk ierobežots, nevis brīvāks. Ja darbinieks pārkāpj 25% slieksni savā dzīvesvietas valstī, sociālā apdrošināšana var pāriet uz citu valsti — un tas notiek pat tad, ja neviens neko aktīvi nedara.

Tas ir tieši tas scenārijs, kurā vērts apzināties, kur jūsu cilvēki patiesībā strādā:

• Latvijā reģistrēta darbinieka attālinātais darbs no Latvijas darba devējam citā valstī (piemēram, Vācijā vai Somijā).
• Latvijas darba devēja darbinieks, kurš pārcēlies uz citu valsti un turpina strādāt no turienes.

Abos gadījumos vienkāršais 49% ceļš nav pieejams, jo Latvija nav parakstījusi līgumu.

Kas paliek pieejams: 25% slieksnis un individuālais izņēmums

Tas nenozīmē, ka pārrobežu attālinātais darbs nav iespējams. Tas nozīmē, ka jārīkojas ar diviem instrumentiem, kas pastāvēja jau pirms ietvara līguma:

• Sekošana 25% slieksnim. Kamēr attālinātais darbs no darbinieka dzīvesvietas valsts paliek zem 25%, sociālā apdrošināšana parasti paliek darba devēja valstī. To ir vērts skaidri fiksēt līgumā, lai robeža netiek pārkāpta nejauši.
• Individuāls izņēmums pēc 16. panta. Atsevišķos gadījumos darba devēja un dzīvesvietas valsts iestādes var vienoties par individuālu izņēmumu (Regulas 883/2004 16. pants). Tas ir lēnāks, tiek skatīts katrā gadījumā atsevišķi un nav garantēts — bet tas ir likumīgais ceļš, kad nepieciešams vairāk elastības.

Lai kuru ceļu izvēlaties, A1 sertifikāts apliecina, kuras valsts sociālās apdrošināšanas tiesības attiecas uz darbinieku. Tas nerodas automātiski — to darbinieka vārdā pieprasa darba devējs. Latvijā A1 izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) — tur atrodama arī pieteikuma forma un detalizētākas norādes.

Ko līgumam joprojām jādokumentē

Šeit sociālās apdrošināšanas noteikumi un līgumu pārvaldība satiekas. Neatkarīgi no tā, vai sekojat 25% slieksnim vai pieprasāt individuālu izņēmumu, kārtība ir jādokumentē — un saskaņā ar darba tiesībām darba vieta jebkurā gadījumā ir obligāts darba līguma elements. Kad darbinieks daļu darba sāk veikt no citas valsts, tam jāatspoguļojas rakstiski — vistīrākais veids ir attālinātā darba pielikums esošajam darba līgumam.

Labs attālinātā darba pielikums dokumentē vismaz šo:

1. Darba vieta un valsts — tostarp skaidri, ka daļa darba notiek no citas valsts (piem., "attālinātais darbs darbinieka dzīvesvietā Vācijā").
2. Attālinātā darba īpatsvars — cik lielu daļu darba laika darbinieks veic no dzīvesvietas valsts (svarīgi 25% sliekšņa dēļ).
3. Piemērojamā sociālā apdrošināšana — apstiprinājums, kura valsts sociālā apdrošināšana attiecas, un uz kāda pamata (A1).
4. Darba aprīkojums un datu aizsardzība — kā pārrobežu situācijā nodrošināta piekļuve un darbinieka datu aizsardzība.

Jēga nav birokrātija pati par sevi. Šie četri punkti ir tieši tas, kas pamato A1 pieteikumu un aizsargā jūs, ja pēc gadiem nodokļu iestāde jautā, kāpēc kārtība bija tieši tāda.

Kā šeit palīdz Agrello

Ja jums ir divi darbinieki ārzemēs, pielikumus var sagatavot manuāli. Ar desmit manuālā pieeja ātri pārvēršas tādā pašā haosā kā jebkurš cits kopēšanas-ielīmēšanas līgumu process: nepareizs procents vienā failā, vecs datums citā, neparakstīts trešais.

Agrello ideja šeit ir pārvērst attālinātā darba pielikumu par veidni, ko var izmantot atkārtoti:

• Viens veidņu komplekts. Pārvērtiet attālinātā darba pielikumu no Word faila par veidni — mainīgos laukus (valsts, attālinātā darba %, datumi) atzīmējiet ar figūriekavām un aizpildiet katram darbiniekam.
• Masveida izveide izkliedētai komandai. Kad vienlaikus jāsagatavo pielikumi vairākiem ārzemēs strādājošiem, savienojiet Excel vai CSV failu ar veidni un ģenerējiet visus dokumentus uzreiz.
• Parakstīšana, kas darbojas pāri robežām. Parakstīšanas uzaicinājumu nosūtāt ar saiti uz e-pastu — darbinieks paraksta ar eParaksts mobile, Smart-ID vai eID karti. Darba līgumam un tā pielikumiem nepieciešams kvalificēts elektroniskais paraksts, un šīs metodes tam atbilst.
• Audita pēdas kā pierādījums. Katrs parakstītais pielikums paliek sistēmā ar laika zīmogu un parakstītājiem. Ja pēc gadiem jāpierāda, kad un par ko bija vienošanās, to atrod ar vienu meklējumu — nevis kāda e-pasta pielikumā.

Līguma parakstīšana neatrisina sociālās apdrošināšanas jautājumu — to dara A1 sertifikāts. Bet pareizi dokumentēts, parakstīts un atrodams attālinātā darba pielikums ir pamats, uz kura balstās viss pārējais.

Īsumā: trīs soļi pirms vasaras

Igaunijas pievienošanās ietvaram ir laba ziņa Igaunijas darba devējiem — bet ne tieša Latvijai. Tieši tāpēc Latvijas darba devējam ir jārīkojas apzinīgāk. Trīs konkrēti soļi:

1. Apzini, kur tavi darbinieki patiesībā strādā. Kurš strādā attālināti no ārzemēm un no kuras valsts? Atceries: ietvara 49% ceļš tev nav pieejams, tāpēc 25% slieksnis ir jāuzrauga.
2. Dokumentē kārtību rakstiski. Izveido attālinātā darba pielikumu, kas fiksē darba vietu, attālinātā darba īpatsvaru un sociālo apdrošināšanu — un dod to parakstīšanai.
3. Nokārto A1 sertifikātu (un vajadzības gadījumā individuālo izņēmumu). Nevis "kādreiz vēlāk", bet laikus.

Vieglākā vieta, kur otrais solis sabrūk, ir paša līguma sagatavošana: desmit pielikumi, desmit manuāli aizpildīti faili, desmit neparakstīti melnraksti. Tieši šo daļu var izdarīt vienreiz pareizi un pēc tam atkārtot.

Izmēģini Agrello veidnes bez maksas un pārvērt attālinātā darba pielikumu par veidni, ko vari nosūtīt parakstīšanai katram ārzemēs strādājošajam dažās minūtēs.