Latvijas darba tiesības 2025: kas mainījies un kā tam sagatavoties
2025. gads Latvijas darba tirgū ieviesis nozīmīgas pārmaiņas, kas skar ikvienu – no uzņēmējiem līdz darbiniekiem. Jauni likumu grozījumi būtiski maina situāciju darba līgumu slēgšanā, ārvalstu darbinieku piesaistē un pat valdes locekļu sociālajās garantijās. Šīs nav tikai kosmētiskas izmaiņas; tās tieši ietekmē gan uzņēmumu izmaksas, gan darbinieku ienākumus.
Galvenās izmaiņas, par kurām ir vērts zināt:
Galvenās tēmas ietver stingrākas valodu prasību normas, kas ierobežo nepamatotu svešvalodu zināšanu pieprasīšanu darba sludinājumos; sarežģītāku procesu trešo valstu pilsoņu pieņemšanai darbā, ar ciešāku sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru; jaunas sociālās garantijas valdes locekļiem, tostarp tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu; kā arī būtisku minimālās algas pieaugumu un jauno iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu.
Šajā rakstā detalizēti apskatīsim katru no šīm izmaiņām, sniedzot praktiskus padomus, kā pielāgoties jaunajai realitātei, izvairīties no biežākajām kļūdām un izmantot jaunās iespējas savā labā.
1. Darba vai pakalpojumu līgums: kāda ir atšķirība un kāpēc tā ir svarīga?
Pirms aplūkot jaunākās likumu izmaiņas, ir būtiski saprast pamatu – atšķirību starp darba līgumu un pakalpojumu (uzņēmuma) līgumu. To jaukšana ir viena no biežākajām un dārgākajām kļūdām, ko pieļauj uzņēmēji. Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Darba inspekcija arvien aktīvāk vēršas pret uzņēmumiem, kas ar pakalpojumu līgumiem mēģina slēpt reālas darba attiecības.
Galvenās atšķirības īsumā
Kādi ir riski, ja līgums tiek atzīts par neatbilstošu?
Ja VID vai Darba inspekcija konstatē, ka pakalpojumu līgums slēpj darba attiecības, sekas uzņēmumam var būt ļoti nopietnas:
Ja pakalpojumu līgums tiek atzīts par darba līgumu, sekas uzņēmumam var būt ļoti nopietnas. Tās ietver: nodokļu parādu par visu periodu kopā ar soda naudām; darbinieka tiesību atzīšanu, kas finansiāli jākompensē; kā arī administratīvo sodu.
Izprast šīs atšķirības ir pirmais solis, lai izveidotu juridiski korektas un drošas attiecības ar saviem darbiniekiem un partneriem, pasargājot uzņēmumu no nepatīkamiem pārsteigumiem.
2. Svešvalodu prasības: stingrāki noteikumi darba devējiem
Viena no aktuālākajām diskusijām Latvijas darba tirgū – svešvalodu prasību pamatotība – tagad ir ieguvusi skaidru likuma ietvaru. Jaunie grozījumi Darba likumā nosaka stingrus ierobežojumus, aizliedzot darba devējiem pieprasīt valodu zināšanas, ja tās nav tieši saistītas ar amata pienākumiem.
Kas ir mainījies?
Sākot ar 2024. gada 22. oktobri, darba devējiem ir jāievēro šādi pamatprincipi:
Svešvalodas zināšanas drīkst pieprasīt tikai tad, ja tās ir objektīvi nepieciešamas konkrētu darba uzdevumu veikšanai, piemēram, darbā ar ārvalstu klientiem vai starptautiskā komandā. Darba devējam ir jāspēj argumentēti pamatot šo nepieciešamību, un tam jābūt skaidri norādītam jau darba sludinājumā. Turklāt darba intervijās nedrīkst jautāt par valodu prasmēm, ja tās nav pamatotas ar amata vajadzībām.
Šie noteikumi attiecas gan uz jauniem, gan jau esošiem darba līgumiem. Ja darbinieka līgumā ir iekļauta nepamatota valodu prasība, viņam ir tiesības lūgt to izslēgt.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Šo izmaiņu mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un aizsargāt vietējos darba ņēmējus no diskriminācijas. Uzņēmumiem tas nozīmē lielāku atbildību – katra izvirzītā prasība ir jāspēj pamatot, lai izvairītos no pārkāpumiem un stiprinātu latviešu valodas lomu darba vidē.
Praktiski ieteikumi darba devējiem
Lai izvairītos no pārkāpumiem un iespējamām sūdzībām Darba inspekcijā, rīkojieties šādi:
Pirms sludinājuma publicēšanas kritiski izvērtējiet, vai svešvalodas prasība ir reāla nepieciešamība, un sagatavojiet argumentus tās pamatojumam. Atjaunojiet esošos darba līgumus un amatu aprakstus, ja valodu prasība vairs nav aktuāla. Esiet godīgi atlasē – nevērtējiet kandidātu zemāk tikai tāpēc, ka viņam trūkst valodu zināšanu, ja tās nav būtiskas amatam.
Šo noteikumu neievērošana var novest pie administratīvā soda. Vairāk informācijas par grozījumiem varat atrast Darba likumā un LV Portāla skaidrojumā.
3. Ārvalstu darbinieku piesaiste: kas jāzina par jauno kārtību
Process trešo valstu pilsoņu (piemēram, no Ukrainas, Uzbekistānas vai Indijas) pieņemšanai darbā Latvijā ir kļuvis sarežģītāks un prasa ciešāku sadarbību ar valsts iestādēm. Jaunie noteikumi, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, ir izstrādāti, lai aizsargātu vietējo darba tirgu un nodrošinātu, ka ārvalstu darbaspēks tiek piesaistīts tikai pamatotos gadījumos.
Galvenās izmaiņas procesā
Pirms uzaicināt darbā ārvalstnieku, uzņēmumam ir obligāti jāveic šādi soļi:
Vispirms jāpublicē darba sludinājums Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē, jāsadarbojas ar NVA, izskatot piedāvātos vietējos kandidātus un sniedzot argumentētu atteikumu, ja neviens no tiem nav piemērots, un jāspēj pamatot, kāpēc vakanci nevar aizpildīt ar vietējo darbaspēku.
Tikai pēc šo soļu izpildes un pozitīva NVA atzinuma saņemšanas uzņēmums var turpināt ārvalstnieka uzaicināšanas procesu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Svarīgi zināt
Svarīgi: NVA lēmums jāsaņem 10 darba dienu laikā; mēģinājumi apiet jauno kārtību vai nesadarbošanās ar NVA var novest pie sankcijām un lieguma turpmāk uzaicināt ārvalstu darbiniekus; šo prasību mērķis ir novērst fiktīvu vakanču veidošanu un prioritizēt vietējos darba meklētājus.
Praktiski ieteikumi darba devējiem
Plānojiet laicīgi, jo ārvalstu darbinieku piesaistes process tagad ir ilgāks un birokrātiskāks; dokumentējiet visu, saglabājot saraksti ar NVA un pierādījumus par kandidātu izvērtēšanu, lai izvairītos no strīdiem; un ievērojiet noteikumus, jo pārbaudes ir kļuvušas stingrākas un ir svarīgi precīzi sekot līdzi visām prasībām.
Vairāk informācijas par jauno kārtību varat atrast Ministru kabineta noteikumos Nr. 55 un LV Portāla skaidrojumā.
4. Valdes locekļi: jaunas tiesības un svarīgi nodokļu aspekti
Valdes locekļa statuss Latvijā vienmēr ir bijis atšķirīgs – viņi nav darbinieki Darba likuma izpratnē, taču viņu loma uzņēmuma vadībā ir neatsverama. 2025. gada izmaiņas ir ieviesušas būtiskus jauninājumus, kas stiprina valdes locekļu sociālo aizsardzību un precizē ar atalgojumu saistītos jautājumus.
Jaunums: bērna kopšanas atvaļinājums valdes locekļiem
Līdz šim valdes locekļiem nebija garantētas tādas sociālās tiesības kā bērna kopšanas atvaļinājums. Sākot ar 2024. gada decembri, situācija ir mainījusies – Latvija ir ieviesusi Baltijā unikālu risinājumu, kas ļauj valdes locekļiem doties bērna kopšanas vai vecāku atvaļinājumā, nezaudējot savu amatu.
Šajā periodā valdes loceklis tiek atbrīvots no amata pienākumu pildīšanas un civiltiesiskās atbildības, un pēc atvaļinājuma var atgriezties savā amatā. Šis solis veicina cilvēcīgāku pieeju uzņēmuma pārvaldībā un sociālās drošības jomā tuvina valdes locekļu statusu pārējiem darba ņēmējiem.
Atalgojums un nodokļi: "nosacītā ienākuma" princips
Lai gan likums neuzliek par pienākumu maksāt algu valdes loceklim, ir svarīgi zināt par "nosacītā ienākuma" (notional income) principu. Tas nozīmē: ja uzņēmuma apgrozījums pārsniedz piecas minimālās algas mēnesī (€3700 2025. gadā), bet uzņēmumā nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kurš saņem vismaz minimālo algu, tad valdes loceklim tiek automātiski piemērotas nodokļu un sociālo iemaksu saistības no minimālās algas.
Šis noteikums ir ieviests, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Praktiski ieteikumi uzņēmumiem
Uzņēmumiem ieteicams noteikt valdes loceklim oficiālu atalgojumu un veikt nodokļu nomaksu, lai izvairītos no nodokļu riskiem, kā arī savlaicīgi sagatavoties bērna kopšanas atvaļinājumam, sakārtojot iekšējo dokumentāciju un definējot pienākumu sadali un aizvietošanas kārtību.
Vairāk informācijas par šīm izmaiņām varat atrast Komerclikumā un specializētos portālos, piemēram, LV Portāls.
5. Nodokļi un algas 2025. gadā: kas mainās?
2025. gads ir ieviesis būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas tieši ietekmē gan darbinieku ienākumus "uz rokas", gan uzņēmumu izmaksas. Galvenie jaunumi saistīti ar minimālās algas celšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformu.
Minimālā alga: €740 bruto
No 2025. gada minimālā mēneša alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šis pieaugums ir jāņem vērā visiem darba devējiem – ja darba līgumā alga ir norādīta mazāka par šo summu, līgums ir obligāti jāgroza. Minimālās algas celšana ietekmē arī dažādu pabalstu un nodevu apmērus, kā arī minimālās sociālās iemaksas.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): jauna divu līmeņu sistēma
Līdzšinējā trīs līmeņu IIN sistēma (20%, 23%, 31%) ir aizstāta ar divu līmeņu progresīvo sistēmu:
Likmes ir 25,5% ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā) un 33% ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni.
Papildus tam, ļoti lieliem ienākumiem (virs 200 000 eiro gadā) tiek piemērots 3% solidaritātes nodoklis.
Vienlaikus ir ieviests vienots neapliekamais minimums visiem strādājošajiem – 510 eiro mēnesī, kas aizstāj iepriekšējo diferencēto sistēmu.
Sociālās iemaksas: augstāki griesti
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griesti ir paaugstināti līdz 105 300 eiro gadā. Tas nozīmē, ka par visiem ienākumiem līdz šai summai ir jāmaksā pilnas sociālās iemaksas, kas ilgtermiņā palielinās pensiju un pabalstu apjomu augsti atalgotiem speciālistiem.
Šīs izmaiņas kopumā ir vērstas uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu un lielāku progresivitāti, taču prasa rūpīgu plānošanu gan no darba devēju, gan darba ņēmēju puses.
Kopsavilkums: kā sagatavoties 2025. gada izmaiņām?
2025. gads Latvijas darba tirgū iezīmē soli pretī lielākai caurspīdībai un sociālajai atbildībai. Uzņēmējiem tas nozīmē jaunas prasības un lielāku rūpību, slēdzot līgumus un plānojot personāla politiku, savukārt darbiniekiem – lielāku tiesisko aizsardzību.
Galvenie ieteikumi, ko ņemt vērā:
Pārskatiet līgumus: pārliecinieties, ka jūsu darba un pakalpojumu līgumi atbilst jaunajām prasībām, īpaši attiecībā uz algu un valodu prasībām. Plānojiet rūpīgi: ārvalstu darbinieku piesaiste un valdes locekļu atalgojuma noteikšana prasa lielāku uzmanību detaļām. Sekojiet līdzi jaunumiem: regulāri konsultējieties ar nozares ekspertiem, lai nodrošinātu atbilstību un izvairītos no kļūdām, kas var dārgi maksāt.
Latvijas darba tirgus kļūst sakārtotāks un taisnīgāks. Lai gan tas prasa papildu piepūli, ilgtermiņā ieguvēji būs visi – gan atbildīgi uzņēmēji, gan aizsargāti darbinieki.
Galvenie avoti
Darba likums, Komerclikums, Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un LV Portāls – aktuālākie skaidrojumi un ziņas par likumdošanas izmaiņām.
